Nesenās pandēmijas ietekme uz Baltijas valstu azartspēļu nozari

covid-19

Covid-19 pandēmija ir skārusi gandrīz visus dzīves aspektus visā pasaulē, un azartspēļu nozare nav izņēmums. Šajā rakstā sīkāk aplūkosim, kā pandēmija ir ietekmējusi Baltijas valstu azartspēļu nozari.

Baltijas valstis, kurās ietilpst Igaunija, Latvija un Lietuva, pēdējos gados ir attīstījušas savu azartspēļu nozari. Saskaņā ar Eiropas Spēļu un derību asociācijas ziņojumu bruto azartspēļu ieņēmumi (GGR) Baltijas valstīs 2019. gadā pieauga par 11,3%. Šis pieaugums galvenokārt bija saistīts ar tiešsaistes azartspēļu platformu paplašināšanos, vienu no tām varat aplūkot šeit: www.latvijas.casino/azartspeles/, un tūrisma pieaugumu reģionā.

Tomēr Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi Baltijas valstu azartspēļu nozari, kazino un totalizatoru biroji lokdauna periodā bija spiesti uz laiku aizvērties. Fizisko azartspēļu vietu slēgšana izraisīja ievērojamu nozares ieņēmumu samazināšanos, izraisot viļņošanās efektu citās nozarēs, kuras ir atkarīgas no nozares ieņēmumiem, piemēram, tūrismā.

Viena no visvairāk skartajām valstīm reģionā bija Latvija, kur azartspēļu nozare ir ievērojams pienesums valsts ekonomikā, ik gadu gūstot nodokļu ieņēmumus miljoniem eiro. Saskaņā ar Latvijas Republikas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem valsts azartspēļu nozares GGR 2020. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 26,9%.

Ieņēmumu samazinājums bija saistīts ar klātienes azartspēļu vietu slēgšanu, kas veidoja 95% no nozares ieņēmumiem pirms pandēmijas. Lokdauna periodā visi Latvijas klātienes kazino un derību biroji bija spiesti slēgties, izraisot ievērojamu ieņēmumu kritumu. Lai gan tiešsaistes azartspēļu platformas turpināja darboties, tās nevarēja kompensēt ieņēmumu zaudējumus no fiziskām azartspēļu vietām.

Līdzīga situācija bija arī Igaunijā, kur arī azartspēļu nozare ir ievērojams pienesums valsts ekonomikā. Saskaņā ar Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes datiem valsts azartspēļu nozares GGR 2020. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 26%.

Fizisko azartspēļu vietu slēgšana nebija vienīgais faktors, kas veicināja ieņēmumu samazināšanos. Būtiska nozīme bija arī pandēmijas ekonomiskajai ietekmei, jo daudzi cilvēki piedzīvoja finansiālas grūtības un ierobežoja savus izdevumus, tostarp azartspēles.

Citādi bija Lietuvā, kur azartspēļu nozare nav tik nozīmīgs pienesējs valsts ekonomikā kā Latvijā un Igaunijā. Tomēr pandēmija joprojām būtiski ietekmēja nozari, GGR 2020. gadā samazinoties par 15%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Ieņēmumu samazinājums bija saistīts ar klātienes kazino un derību veikalu slēgšanu bloķēšanas periodā. Lai gan tiešsaistes azartspēļu platformas turpināja darboties, tās nevarēja kompensēt ieņēmumu zaudējumus no fiziskām azartspēļu vietām.

Pandēmijas ietekme uz Baltijas valstu azartspēļu nozari neaprobežojās tikai ar ieņēmumu samazināšanos. Tas būtiski ietekmēja arī nozares darbaspēku, jo daudzi darbinieki zaudēja darbu. Fizisko azartspēļu vietu slēgšana nozīmēja, ka daudzi darbinieki, tostarp dīleri, krupjē un citi darbinieki, nevarēja strādāt.

Ietekme uz nozares darbaspēku bija izteiktāka Latvijā, kur azartspēļu nozare ir nozīmīgs darba devējs. Saskaņā ar Latvijas Republikas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem, pandēmijas laikā slēdzot sauszemes kazino un totalizatorus, būtiski samazinājies nozarē nodarbināto skaits.

Pandēmijas ietekme uz Baltijas valstu azartspēļu nozari ir izraisījusi arī izmaiņas nozares normatīvajā vidē. Reaģējot uz pandēmiju, Baltijas valstu valdības ieviesa pasākumus, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz nozari.

Latvijā valdība ieviesa vairākus nozares atbalsta pasākumus, tostarp azartspēļu nodokļa samaksas termiņa pagarināšanu, azartspēļu vietu pārbaužu apturēšanu un atsevišķu normatīvo aktu prasību mīkstināšanu. Latvijas valdība arī sniedza finansiālu atbalstu darbiniekiem, kurus skārusi azartspēļu vietu slēgšana, tostarp subsīdijas viņu algu un bezdarbnieka pabalstu segšanai.

Igaunijā valdība arī ieviesa pasākumus nozares atbalstam, tostarp azartspēļu vietu pārbaužu apturēšanu un azartspēļu nodokļa samaksas termiņa pagarināšanu. Igaunijas valdība arī sniedza finansiālu atbalstu pandēmijas skartajiem darbiniekiem, tostarp subsīdijas, lai segtu viņu algas un bezdarbnieka pabalstus.

Arī Lietuvā valdība veica pasākumus nozares atbalstam, piemēram,  pagarināja azartspēļu nodokļa samaksas termiņu un apturēja dažas no normatīvajām prasībām. Lietuvas valdība nolēma sniegt finansiālu atbalstu pandēmijas skartajiem darbiniekiem, tajā skaitā subsīdijas, lai segtu darbinieku algas un bezdarbnieka pabalstus.

Neskatoties uz izaicinājumiem, ar kuriem nozare saskārās pandēmijas laikā, ir vērojamas atgūšanās pazīmes. Līdz ar lokdauna ierobežojumu atvieglošanu un fizisko azartspēļu vietu darbības atsākšanu, nozare lēnām atgriežas normālā stāvoklī. Paredzams, ka turpināsies arī pāreja uz tiešsaistes azartspēļu platformām, kas pandēmijas laikā piedzīvoja ievērojamu pieaugumu.

Pandēmija ir arī parādījusi, ka nozarei ir jādažādo savs piedāvājums un jākļūst mazāk atkarīgai no fiziskām azartspēļu vietām. Pāreja uz tiešsaistes azartspēļu platformām ir parādījusi, ka ir ievērojams pieprasījums pēc tiešsaistes azartspēlēm, un nozarei jāturpina investēt šajā jomā, lai nodrošinātu ilgtermiņa izaugsmi.

Noslēgumā jāsaka, ka COVID-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi Baltijas valstu azartspēļu nozari, fizisko azartspēļu vietu slēgšanai izraisot būtisku ieņēmumu samazināšanos un darbavietu zaudēšanu. Pandēmija ir izraisījusi arī izmaiņas nozares normatīvajā vidē, valdībām veicot pasākumus, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz nozari.